Par agresīva suņa uzvedību ir atbildīgs tā saimnieks, biznesa portālam “Nozare.lv” norādīja Latvijas Veterinārārstu biedrības Mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijas pārstāve Lita Konopore.
Suņu agresiju provocē dažādi apstākļi, taču nekad, izņemot, ja tā ir bijusi tīša dzīvnieka kaitināšana vai vardarbība, suņa košanu nevar uzskatīt par socializēta suņa normālu uzvedību. Tas ir dabiski, ka suns sevi aizsargā, taču saimniekam ir jāspēj nodrošināt, lai suns neapdraud sabiedrības locekļu veselību un dzīvību,” norādīja veterinārārsts.
Suņi sakož bērnus
Kā ziņots, pēdējā laikā arvien biežāk parādās ziņas par suņu sakostiem bērniem. Tā maijā Tērvetes novada Bukaišu pagastā kaimiņu suns sakodis desmit gadus vecu meiteni. Kurzemē piecus gadus vecu meiteni sejā sakodis mājas suns, bet Jelgavā septiņgadīgam bērnam pie veikala uzbrucis klaiņojošs suns. Policija aicinājusi iedzīvotājus ievērot suņu turēšanas noteikumus, pretējā gadījumā suņu īpašnieki var tikt saukti pie administratīvās un kriminālatbildības.
86% no sakošanas gadījumiem suns pieder sakostā bērna ģimenei
“Suņa agresiju nevar izskaust tikai ar dzīvnieka audzināšanas metodēm, ļoti bieži agresija ir iedzimta un uzvedības korekcija nav iespējama. Turklāt bieži tiek sakosti bērni, kur līdzatbildība jāuzņemas viņu vecākiem un citiem tuviniekiem. Diemžēl situācijas nopietnību bērnu sakošanā pasliktina apstāklis, ka 86% no sakošanas gadījumiem suns pieder sakostā bērna ģimenei vai tai tuviem cilvēkiem,” norādīja Konopore.
Veterinārārsts akcentēja, ka suns, kurš sadzīviskos apstākļos ir izrādījis nepamatotu agresiju, ir vērtējams kā sabiedrībai bīstams. “Tādēļ saimniekam jāievēro papildus ierobežojumi, kā, piemēram, sunim jāuzliek uzpurnis, jāved pavadā, kā arī suns jāievieto voljerā vai atsevišķā telpā, ja mājās ir viesi, nemaz nerunājot par to, ka bērna atrašanās šāda dzīvnieka tuvumā, ja tam nav uzpurņa, nav pieļaujama. Ja saimnieki šos principus ievērotu, tad sakošanas gadījumu būtu daudz mazāk,” rezumēja speciāliste.